vairot
vairot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Palielināt, parasti nepārtraukti (kā skaitu, daudzumu, apjomu).
PiemēriVairot mantu.
- Vairot mantu.
- Vairot zināšanas.
- Juniors: Pie televīzijas sēdēdams, esmu daudz ko izdomājis. - Mairita: Piemēram? - Juniors: Piemēram, kā vairot ienākumus!
- ..neziņa vairo baumas, kas, izrādās, nav gluži bez pamata.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, process, stāvoklis, īpašība) pakāpeniski kļūst intensīvāks, izpaužas spilgtāk.
PiemēriVairot prieku.
- Vairot prieku.
- Vairot skaistumu.
- Vairot spējas.
- «Kad es kā ubags aizgāju pasaulē, tad jau bija sāpju diezgan. Kāpēc vairot sāpes?» [Saka kaķītis.]
- Mums viss jākrāj un jāglabā zem jumta. Taču šis apstāklis vairo mūsu darbīgumu, liek domāt par priekšdienām.
- Šauj kokos sakāpušie snaiperi, tarkšķ ložmetēji, silā šalc atbalss, vairodama šāvientroksni, kaujas klaigas..
Avoti: 8. sējums