Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
raudzīt
raudzīt raugu, raugi, rauga, pag. raudzīju; trans.
1.Skatot, skatoties noskaidrot (ko), pārbaudīt (ko).
Piemēri«Dakteris Briģis mani sūtīja raudzīt, vai jūs neesat slims..»
1.1.Apskatīt.
PiemēriGredzentiņš man pirkstā viz, Bieži viņu raugu..
2.Censties (ko darīt, īstenot). Mēģināt.
PiemēriRaudzīt saskatīt nācēju.
3.Meklēt, arī ņemt (ko vajadzīgu, nepieciešamu).
PiemēriMūsu vecvecmāmiņas pavasaros [dziju krāsošanai] plūca bērzu lapas, ap Jāņiem raudzīja asinszāles, bet rudens pusē savāca viršus..
3.1.intrans.
PiemēriViņš.. raudzīja visās kabatās pēc kārtas. Pat vestes kabatas viņš izmeklēja.
4.Rūpēties (par kā sagādi), gādāt (ko).
Piemēri..tēvs ar māti raudzīja barību ģimenei..
4.1.Gādāt, gatavot (ēdienu, parasti kādai ēdienreizei).
PiemēriMāte aiztek uz mājām launagu raudzīt.
Avoti: 6-2. sējums