raudulis
raudulis -ļa, v.
raudule -es, dsk. ģen. -ļu, s.; niev.
1.Cilvēks, kas bieži raud. Cilvēks, kas ir pārmērīgi jūtīgs.
PiemēriMāsiņa raudāja.. Brālītis ieraudzīja nokosto vistu un arī sāka raudāt. Tad atkal māmiņa sāka abus rauduļus mierināt..
2.Cilvēks, kas bieži, arī apnicīgi gaužas, žēlojas.
Avoti: 6-2. sējums