raudulis
raudulis -ļa, v.
raudule -es, dsk. ģen. -ļu, s.; niev.
1.Cilvēks, kas bieži raud. Cilvēks, kas ir pārmērīgi jūtīgs.
PiemēriMāsiņa raudāja.. Brālītis ieraudzīja nokosto vistu un arī sāka raudāt. Tad atkal māmiņa sāka abus rauduļus mierināt..
- Māsiņa raudāja.. Brālītis ieraudzīja nokosto vistu un arī sāka raudāt. Tad atkal māmiņa sāka abus rauduļus mierināt..
- Sāpju un personīgo zaudējumu tagad [kara laikā] ir daudz, un, ja dosim tiem vaļu, tad arī mēs iekļūsim starp rauduļiem..
2.Cilvēks, kas bieži, arī apnicīgi gaužas, žēlojas.
Avoti: 6-2. sējums