Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
sanākt
sanākt -nāku, -nāc, -nāk, pag. -nācu; intrans.
1.Nākot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
PiemēriSanākt apkārt runātājam.
  • Sanākt apkārt runātājam.
  • Sanākt istabā.
  • Sanāca vīrieši no lauka un nolaida zārku no istabaugšas.
  • Klasesbiedrenes sanāca riņķī un vēroja Noru gan pārmetošiem, gan līdzjūtīgiem skatieniem.
  • Vakariņās sanāca iekšā visi mājinieki un sasēdās ap galdu..
  • pārn. Saule, mēness un zvaigznes Savus mūžīgos ceļus iet. Nekad tie nesatek kopā, Nesanāk vienuviet.
1.1.Par vairākiem, daudziem dzīvniekiem.
PiemēriBrokasta laikos lopi sanāca kalna malā virspus dīķa brītiņu atdusēties, pagremot.
  • Brokasta laikos lopi sanāca kalna malā virspus dīķa brītiņu atdusēties, pagremot.
  • Basajām kājām nodipot, abi [bērni] izskrien ārā, pamezdami durvis vaļā un pārbiedēdami vējtverī sanākušās vistas.
1.2.Ierasties, arī sapulcēties (noteiktā nolūkā kājām vai ar transportlīdzekli) – par vairākiem, daudziem.
PiemēriSanākt kultūras namā uz mēģinājumu.
  • Sanākt kultūras namā uz mēģinājumu.
  • Pāris reižu mēnesī draugi sanāk kopā.
  • ..biedrības nama notika pašdarbnieku teātra izrādes, uz kurām skatītāju sanāca maz, bet pēc tam sekojošās dejas bija stāvgrūdām pilnas.
  • Dainot sanāk jaunu meiču pulks, Dziesmu līdzi iemācos un dziedu..
1.3.Ierodoties, sapulcējoties dalībniekiem, norisēt, darboties (par kongresu, sēdi u. tml.).
Piemēri1919. g. 13. janvārī Rīgā sanāca apvienotās Latvijas Strādnieku, bezzemnieku un strēlnieku I Padomju kongress.
  • 1919. g. 13. janvārī Rīgā sanāca apvienotās Latvijas Strādnieku, bezzemnieku un strēlnieku I Padomju kongress.
  • Šo mezglu vajadzēja atšķetināt zvejnieku kopsapulcei, kas sanāca dažas dienas vēlāk, un ievilkās pāri pusnaktij.
2.parasti 3. pers. Salidot (parasti par putniem, kukaiņiem). Sapeldēt, parasti nārstošanas vietās (parasti par zivīm).
PiemēriGājputni jau sanākuši.
  • Gājputni jau sanākuši.
  • ..pamāte neļāva naktīs logu turēt vaļā, lai odi nesanāktu istabā.
  • Sekste: Sanākušas no ezera šitādas raudas, gorās pa virsu kā pastalas. Nu kā tu atstāsi tādu mantu upē..
2.1.Ieplūst (lielākā daudzumā) – par putekļiem, dūmiem, gaisa strāvām.
PiemēriKabinetā rakstāmgalds jau noputējis, brīnum ātri pa atvērto logu sanāk putekļi no ielas.
  • Kabinetā rakstāmgalds jau noputējis, brīnum ātri pa atvērto logu sanāk putekļi no ielas.
  • ..Egilam pirmais darbs ir atvērt logu. «Taisi ciet, istabā sanāks mitrums,» Biruta saka.
3.parasti 3. pers. Tikt iesūtītam, iesniegtam, arī saņemtam (piemēram, par vairākām, daudzām ziņām, informāciju, iesniegumiem, to kopumu).
PiemēriPie Ozola kā štābā sanāca ziņas no ciema padomēm par paveiktajiem pļaujas darbiem.
  • Pie Ozola kā štābā sanāca ziņas no ciema padomēm par paveiktajiem pļaujas darbiem.
3.1.pārn. Norisēt, būt (kopā, vienlaicīgi) – par parādībām, darbībām.
PiemēriTas viss nu bija sanācis vienkopus - šī viņa [prokurora] dzīvē tik nozīmīgā prāva un sievas un dēla saslimšana.
  • Tas viss nu bija sanācis vienkopus - šī viņa [prokurora] dzīvē tik nozīmīgā prāva un sievas un dēla saslimšana.
4.parasti 3. pers. Sadīgt (parasti par jauniem augiem, to daļām).
PiemēriBurkāni un bietes arī jau sanākuši, ja pieturēsies tikpat silts kā līdz šim, tad uz nākamo nedēļu jāsaliek gurķi.
  • Burkāni un bietes arī jau sanākuši, ja pieturēsies tikpat silts kā līdz šim, tad uz nākamo nedēļu jāsaliek gurķi.
  • Dīgstus no sējuma dobēm izrok ar mazu koka lāpstiņu.. Ar kreiso roku saņem sanākušos dīgstus aiz lapiņām, bet ar labo roku iedur lāpstiņu zem saknītēm un mazliet paceļ..
4.1.Izšķilties (par vairākiem, daudziem zobiem).
PiemēriBērnam visi zobi jau sanākuši.
  • Bērnam visi zobi jau sanākuši.
5.Nonākt, nokļūt, arī atrasties kādās (parasti nevēlamās) attiecībās (ar kādu), kādā (parasti nevēlamā) situācijā.
PiemēriSkaļi pulgot policista sievu un nosaukt par Feļku - nozīmēja sanākt naidā ar pasaules varenajiem..
  • Skaļi pulgot policista sievu un nosaukt par Feļku - nozīmēja sanākt naidā ar pasaules varenajiem..
  • Diena ir sapostītā. Katrreiz, kad sanāku ar kādu audzēkni konfliktā, man nav miera.
  • pārn. ..visi sienāži apņēmās, ka uz priekšu savā starpā nepavisam nav brīv kauties. Ja kādi sanāktu strīdā, tad tūliņ katram jālec uz savu pusi..
  • pārn. Būvniecības apjomi ar katru gadu pieaug, taču vēl par lēnu, vēl par maz, daudzums un ātrums sanāk konfliktā ar kvalitāti.
6.parasti 3. pers. Izveidoties, rasties (no atsevišķām vienībām, daļām u. tml.) – par kā kopumu.
PiemēriOtrā dienā tēvs atkal skaitīja naudu. Šoreiz laikam kāds lats sanāca.
  • Otrā dienā tēvs atkal skaitīja naudu. Šoreiz laikam kāds lats sanāca.
  • Viņi nodzīvoja kopā.. paga, paga... cik tur to gadu sanāca? Tā ap četrdesmit.
  • Ežezers slavens ar savām salām. Ģeogrāfi esot saskaitījuši divdesmit piecas, vietējie iedzīvotāji.. - veselas sešdesmit septiņas... Man nesanāca pat tik daudz, cik ģeogrāfiem..
6.1.Tikt iegūtam, sagādātam, arī būt (kādā daudzumā).
PiemēriDiez cik spoži zēnam ar pelnīšanu negāja, bet vēdera tiesa sanāca.
  • Diez cik spoži zēnam ar pelnīšanu negāja, bet vēdera tiesa sanāca.
  • Kad zveji tiek pie zvejošanas, sava iztika sanāk. Galvenais aizdars - sālītas, saulē kaltētas mencas..
7.Izraisīties, izveidoties, rasties (kā) rezultātā (piemēram, par norisi, stāvokli).
PiemēriBraukšana [uz Rīgu] nesanāca un nesanāca. Vainīgas bija tās pašas biksītes un svārciņi - noplīsušu kā nabagu māte mani negribēja pasaulē laist.
  • Braukšana [uz Rīgu] nesanāca un nesanāca. Vainīgas bija tās pašas biksītes un svārciņi - noplīsušu kā nabagu māte mani negribēja pasaulē laist.
  • «Nu, vai zini!» gribēju iesmieties, bet aizsmacis guldziens vien sanāca.
  • ..ar māsīcu kopīgi viņas izdomā, kā kaitināt pamāti, un tur vienmēr sanāk brīnumu lietas.
  • ..saņēmis algu, es steidzos uz māju, labi zinādams, ka Zanei makā nav ne kapeikas. Pēc kāzām tā sanāca itin bieži..
Stabili vārdu savienojumiTā sanāk.
7.1.Nonākt, arī būt (kādās attiecībās) – par cilvēkiem.
PiemēriMēs vēl sanāksim kaimiņi!
  • Mēs vēl sanāksim kaimiņi!
  • Arī lielie neviens lāgā nezināja, kā šie cilvēki mums sanāca radi. Bet sveicienus mēs atņēmām un paklausījāmies, kā viņiem klājas.
7.2.Izveidoties (par kādām īpašībām).
PiemēriKāds valdziņš pašā sākumā Iegulās nepareizs, Un viss raksts sanāca greizs.
  • Kāds valdziņš pašā sākumā Iegulās nepareizs, Un viss raksts sanāca greizs.
7.3.Izraisīties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
PiemēriSanāk žēlums.
  • Sanāk žēlums.
  • Galīgi apmiegojies vecais zēns [suns]... Arī man pašai, atklāti sakot, sanācis miegs.
  • Es arī mēģināju - drāzties, kūleņot, rosīties, driģenēties līdz nullei. Man sanāca līdz kauliem skaudra sāpe, līdz šermuļiem tuva nebūtība.
  • Viņš skatījās lecektī ar tādu cienību, ka man nudien sanāca smiekli. Ir gan ko apbrīnot!
  • sal. Viņai sanāca tā kā dusmas. Ko viņš ne brīdi nelika mierā?
Stabili vārdu savienojumiSanāk (arī satek) (visi) gali kopā. Sanāk ziepes. Sanākt (arī saiet) matos (arī ragos).
Avoti: 7-1. sējums