sanākt
sanākt -nāku, -nāc, -nāk, pag. -nācu; intrans.
1.Nākot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) — par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
PiemēriSanākt apkārt runātājam.
1.1.Par vairākiem, daudziem dzīvniekiem.
PiemēriBrokasta laikos lopi sanāca kalna malā virspus dīķa brītiņu atdusēties, pagremot.
1.2.Ierasties, arī sapulcēties (noteiktā nolūkā kājām vai ar transportlīdzekli) — par vairākiem, daudziem.
PiemēriSanākt kultūras namā uz mēģinājumu.
1.3.Ierodoties, sapulcējoties dalībniekiem, norisēt, darboties (par kongresu, sēdi u. tml.).
Piemēri1919. g. 13. janvārī Rīgā sanāca apvienotās Latvijas Strādnieku, bezzemnieku un strēlnieku I Padomju kongress.
2.parasti 3. pers. Salidot (parasti par putniem, kukaiņiem). Sapeldēt, parasti nārstošanas vietās (parasti par zivīm).
PiemēriGājputni jau sanākuši.
2.1.Ieplūst (lielākā daudzumā) — par putekļiem, dūmiem, gaisa strāvām.
PiemēriKabinetā rakstāmgalds jau noputējis, brīnum ātri pa atvērto logu sanāk putekļi no ielas.
3.parasti 3. pers. Tikt iesūtītam, iesniegtam, arī saņemtam (piemēram, par vairākām, daudzām ziņām, informāciju, iesniegumiem, to kopumu).
PiemēriPie Ozola kā štābā sanāca ziņas no ciema padomēm par paveiktajiem pļaujas darbiem.
3.1.pārn. Norisēt, būt (kopā, vienlaicīgi) — par parādībām, darbībām.
PiemēriTas viss nu bija sanācis vienkopus - šī viņa [prokurora] dzīvē tik nozīmīgā prāva un sievas un dēla saslimšana.
4.parasti 3. pers. Sadīgt (parasti par jauniem augiem, to daļām).
PiemēriBurkāni un bietes arī jau sanākuši, ja pieturēsies tikpat silts kā līdz šim, tad uz nākamo nedēļu jāsaliek gurķi.
4.1.Izšķilties (par vairākiem, daudziem zobiem).
PiemēriBērnam visi zobi jau sanākuši.
5.Nonākt, nokļūt, arī atrasties kādās (parasti nevēlamās) attiecībās (ar kādu), kādā (parasti nevēlamā) situācijā.
PiemēriSkaļi pulgot policista sievu un nosaukt par Feļku - nozīmēja sanākt naidā ar pasaules varenajiem..
6.parasti 3. pers. Izveidoties, rasties (no atsevišķām vienībām, daļām u. tml.) — par kā kopumu.
PiemēriOtrā dienā tēvs atkal skaitīja naudu. Šoreiz laikam kāds lats sanāca.
6.1.Tikt iegūtam, sagādātam, arī būt (kādā daudzumā).
PiemēriDiez cik spoži zēnam ar pelnīšanu negāja, bet vēdera tiesa sanāca.
7.Izraisīties, izveidoties, rasties (kā) rezultātā (piemēram, par norisi, stāvokli).
PiemēriBraukšana [uz Rīgu] nesanāca un nesanāca. Vainīgas bija tās pašas biksītes un svārciņi - noplīsušu kā nabagu māte mani negribēja pasaulē laist.
Stabili vārdu savienojumiTā sanāk.
7.1.Nonākt, arī būt (kādās attiecībās) — par cilvēkiem.
PiemēriMēs vēl sanāksim kaimiņi!
7.2.Izveidoties (par kādām īpašībām).
PiemēriKāds valdziņš pašā sākumā Iegulās nepareizs, Un viss raksts sanāca greizs.
7.3.Izraisīties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
PiemēriSanāk žēlums.
Stabili vārdu savienojumiSanāk (arī satek) (visi) gali kopā. Sanāk ziepes. Sanākt (arī saiet) matos (arī ragos).
Avoti: 7-1. sējums