izburties
izburties -būros, -buries, -buras, pag. -būros; refl.
1.Ilgāku laiku, daudz burt.
PiemēriIzburas pie viena, izburas pie otra.
- Izburas pie viena, izburas pie otra.
2.Savienojumā ar «cauri»: ar pūlēm izskatīt, izlasīt (piemēram, grāmatu), arī izmācīties (daudz vai visu).
PiemēriIzburties cauri biezajam sējumam.
- Izburties cauri biezajam sējumam.
- «Ir gan varen bieza [grāmata],» tā [māte] galvu vien nogrozīja... Rakstnieks saņem naudu, bet citiem pēc tam jāmokās... Gundegas sejā atspoguļojās neizpratne: «Kā tā - jāmokās?» - «Nu, jāizburas tam visam cauri.»
Avoti: 3. sējums