izbužināt
izbužināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Bužinot izpurināt, izjaukt (parasti matus, spalvu).
Piemēri..viņa nervozi atglauž vēja izbužinātos pusgaros matus.
1.1.Bužinot izpurināt, izjaukt matus, spalvu (uz kādas ķermeņa daļas).
PiemēriIzbužināt galvu.
2.Kratot, purinot, spaidot padarīt mīkstu, elastīgu.
PiemēriIzbužināt spilvenu.
Avoti: 3. sējums