izcelt
izcelt -ceļu, -cel, -ceļ, pag. -cēlu; trans.
1.Ceļot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzcelt maisu no vagona.
Stabili vārdu savienojumiIzcelt no gultas. Izcelt no sedliem.
1.1.sar. Izvilkt (no ūdens). Izmakšķerēt.
Piemēri«Es jau teicu, to lietu tomēr vajag prast,» Uģis dižojās, jo kā nekā vienu asari bija jau izcēlis.
1.2.vienk. Izzagt.
Piemēri«Iedomājieties, ka šodien stacijā man izcēla no kabatas maku ar desmit latiem.»
1.3.Ceļot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
PiemēriIzcelt saini caur logu.
2.Izsliet (piemēram, galvu) — par Cilvēku. Izvirzīt uz augšu (ķermeņa daļu).
PiemēriĀra durvis plaši atsitas vaļā. Galvu izcēlis, lieliem soļiem ienāk Vītols..
2.1.Par dzīvniekiem.
PiemēriPiepeši Krancis izcēla ausis, pagrieza purnu pret vēju..
3.Likt vai ļaut doties (krastā no ūdens transportlīdzekļa pēc brauciena).
PiemēriIzcelt braucējus malā.
4.Iztraucēt, izbiedēt (dzīvniekus) tā, ka (tie) sāk lidot, skriet.
Piemēri..izceltās pīles, protams, turējās augstu gaisā, un vairums mednieku šāva uz tām no nepieļaujami lieliem attālumiem.
4.1.sar. Iztraucēt (parasti guļošu cilvēku).
Piemēri..reizēm telefona zvans izceļ ārstu pat naktī..
5.Izvirzīt kā svarīgāko vai galveno, padarot labāk uztveramu.
PiemēriIzcelt svarīgākās domas.
5.1.Izvirzīt uzmanības centrā (ko nozīmīgu, izcilu).
PiemēriIzcelt darbinieka nopelnus.
5.2.Būt par cēloni tam, ka kļūst labāk redzams, saista uzmanību.
PiemēriBenita tikai paraustīja nolaidenos, apaļos plecus, ko izcēla tērpa.. griezums.
5.3.Padarīt atšķirīgu no pārējā teksta (burtu, vārdu ar salikumu, rakstījumu).
PiemēriIzcelt definīcijas ar pasvītrojumu.
Avoti: 3. sējums