pārpilnība
pārpilnība -as, s.; parasti vsk.
1.Stāvoklis, kad ir ļoti labi dzīves materiālie apstākļi, kad eksistencei nepieciešamo līdzekļu ir ļoti lielā daudzumā.
PiemēriDzīvot pārpilnībā.
1.1.Stāvoklis, kad (materiālie labumi, saražotais, izmantojamais u. tml.) ir ļoti lielā daudzumā.
PiemēriMateriālo līdzekļu pārpilnība.
2.Stāvoklis, kad (kas, parasti parādības dabā) ir koncentrējies, atrodas kur pārāk lielā daudzumā.
PiemēriPar mitruma pārpilnību var.. spriest pēc daudzām augsnes ārējām pazīmēm..
Stabili vārdu savienojumiBirst kā no pārpilnības (arī pilnības) raga (arī maisa).
Avoti: 6-1. sējums