līkumot
līkumot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Virzīties (uz priekšu), apejot (kam apkārt). Virzīties ar līkumiem.
PiemēriViņējā [bufetes] galā Krūms saskatīja Aronu Matīsu.. Krūms ap galdiņiem līkumoja turp.
- Viņējā [bufetes] galā Krūms saskatīja Aronu Matīsu.. Krūms ap galdiņiem līkumoja turp.
- Māra gāja pa priekšu, līkumodama apkārt akačiem..
- ..Oskars gāja pa priekšu, līkumodams cauri visai šai lūžņai.
1.1.Par transportlīdzekļiem.
PiemēriKamanas nāca pār atmatu, skaļas un ašas, līkumodamas ap kupenām.
- Kamanas nāca pār atmatu, skaļas un ašas, līkumodamas ap kupenām.
2.parasti 3. pers. Būt ar vairākiem vai daudziem līkumiem (piemēram, par upi, ceļu).
PiemēriLīkumota iela.
- Līkumota iela.
- ..cauri tai [atmatai] līkumoja strauts, kas ietecēja Priežu krogus ezerā.
- Šķērsām pār Salu līkumoja dziļš ierakums ar daudziem īsiem atzariem.
- Dzelzceļa stiga tā līkumoja starp mežos ieaugušajiem Aizkarpatu kalniem, ka no vilciena vidus vagona logiem varēja redzēt te lokomotīves galu, te asti.
Avoti: 4. sējums