nodeva
nodeva -as, s.
1.Privātpersonu vai uzņēmumu obligāts maksājums valstij par tās iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem.
PiemēriTiesas nodeva.
1.1.neakt. Noteikts lauksaimniecības produktu daudzums, ko valsts (īpašos vēsturiskos apstākļos, piemēram, kara, pēckara laikā) ņem no privātiem ražotājiem.
PiemēriMeirānu pagasta iedzīvotāji ir čakli valsts nodevu pildītāji. 5. septembrī sagādes punktā jau no agra rīta sāka rasties braucēji. Iedzīvotāji steidz izpildīt savu pienākumu pret Sarkano Armiju.
1.2.neakt. Nauda vai noteikts produktu daudzums, ko baznīca ņem no draudžu locekļiem.
Piemēri«Cilvēku, kas nenomaksā svētās nodevas, velns ar visiem bērniem aizraus uz vistumšāko pekles kaktu.» [Saka garīdznieks.]
2.vēst. Maksājumi naudā vai naturālijās (feodālismā), ko ņēma valdošās šķiras pārstāvji.
Piemēri..G. Merķelis apraksta smago klaušu un nodevu nastu, kas uzlikta latviešu zemniekiem.
Avoti: 5. sējums