Ā
Č
Ē
Ģ
Ī
Ķ
Ļ
Ņ
Ō
Ŗ
Š
Ū
Ž
Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts
JavaScript
atbalsts, kas nepieciešams
Tēzaurs.lv
pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta
Tēzaurs.lv
vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt
JavaScript
, ir atrodama
šeit
.
Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
saputoties
saputoties
parasti 3. pers., -ojas, pag. -ojās; refl.
1.
Refl. →
saputot
1
. Tikt saputotam.
Piemēri
Putukrējums labi saputojies.
Piemēri
Putukrējums labi saputojies.
Ziepju stienīšus izmanto bārdas skūšanai. Pēc sastāva tās ir cietas ziepes, kas viegli šķīst, ātri saputojas un veido noturīgas putas.
2.
Refl. →
saputot
2
. Tikt saputotam.
Piemēri
No kuģa dzenskrūves ūdens saputojas.
Piemēri
No kuģa dzenskrūves ūdens saputojas.
3.
Radīt, izdalīt putas, parasti lielākā daudzumā.
Piemēri
Kāposti mucā jau saputojušies.
Piemēri
Kāposti mucā jau saputojušies.
Avoti:
7-1. sējums
Ziņot
Dalīties
Pameklēt plašāk
Apkaime
sapušķot
sapūt
saputekļot
saputekļoties
saputēt
saputināt
saputot
saputoties
saputrot
saputroties
sapūžņot
sarabanda
saracēņi
saradināt
sarādīties
Tēzaurs
saputoties
MLVV
saputoties