Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
saputoties
saputoties parasti 3. pers., -ojas, pag. -ojās; refl.
1.Refl. → saputot1. Tikt saputotam.
PiemēriPutukrējums labi saputojies.
2.Refl. → saputot2. Tikt saputotam.
PiemēriNo kuģa dzenskrūves ūdens saputojas.
3.Radīt, izdalīt putas, parasti lielākā daudzumā.
PiemēriKāposti mucā jau saputojušies.
Avoti: 7-1. sējums