salipt
salipt -līpu, -līpi, -līp, pag. -lipu; intrans.
1.parasti 3. pers. Līpot sasaistīties, savienoties.
Piemēri..naudaszīmes bija saritinājušās kopā un salipušas, pirksti drebēja.
- ..naudaszīmes bija saritinājušās kopā un salipušas, pirksti drebēja.
- ..linu krāsas mati [lietū] bija salipuši šķipsnu šķipsnām.
1.1.Līpot sasaistīties (ar ko).
PiemēriMigla bija nosēdusies koku zaros un pārvērtusies sarmā. Neskaitāmi kristāliņi bija salipuši ap vissīkāko zariņu.
- Migla bija nosēdusies koku zaros un pārvērtusies sarmā. Neskaitāmi kristāliņi bija salipuši ap vissīkāko zariņu.
1.2.pārn. Aizvērties (par tāda cilvēka acīm, kurš nevar pārvarēt miegu).
PiemēriKur gan viņa atrodas? Regīna pastiepj roku, lai atvilktu aizkariņus, bet aizkariņu nav. Acis salipušas, un plaksti tik smagi.
- Kur gan viņa atrodas? Regīna pastiepj roku, lai atvilktu aizkariņus, bet aizkariņu nav. Acis salipušas, un plaksti tik smagi.
1.3.Ielipt (par vairākiem, daudziem sīkiem priekšmetiem, vielas daļiņām u. tml.).
PiemēriVīriem bārdas pinkās bija salipuši pelēki putekļi.
- Vīriem bārdas pinkās bija salipuši pelēki putekļi.
- Mīkstās sniega pārslas salipa skuju koku zaros..
2.Novietoties (kam) cieši klāt (par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem).
PiemēriPagalmā ap mašīnu salipuši skolnieki..
- Pagalmā ap mašīnu salipuši skolnieki..
- Sargi te bij jauniņi.. Uzmanīja tikai, lai.. nesastājas pārāk liels pūlis... Taču pamazām tas salipa atkal ap redelēm.
Avoti: 7-1. sējums