novalkāt

novalkāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.

1.Ilgāku laiku, daudz valkājot, padarīt neizskatīgu, neizturīgu, arī nederīgu (apģērbu, apavus).

PiemēriNovalkāt kleitu.

Novalkāt kleitu.
Novalkāt kurpes.
Novalkāt cimdus.
Aukstums kodās cauri novalkātajām drēbēm..
Kā viņa lai taisās, kad svētdienas brunči gan vēl labi, bet jaka tā novalkāta, ka taisni kauns mugurā vilkt?
Tas [cilvēks] savā mūžā esot novalkājis tikai vienu zābaku pāri..

1.1.Nolietot (priekšmetu).

PiemēriVakara pusē dispečera punktā ienāk pārskata ziņojumi. Visvairāk nodriskātā un novalkātā kladē - «Piena izslaukumi».

Vakara pusē dispečera punktā ienāk pārskata ziņojumi. Visvairāk nodriskātā un novalkātā kladē - «Piena izslaukumi».
Tā bija skumja istabiņa, kur viss izskatījās tik novalkāts, tik nabadzīgs.

1.2.pārn. Pārāk bieži lietojot, izmantojot (ko), padarīt (to) parastu, apnīkstošu.

PiemēriAr nenovalkātiem vārdiem dzejnieks runā par Šopēnu, Saljēri, Puškinu..

Ar nenovalkātiem vārdiem dzejnieks runā par Šopēnu, Saljēri, Puškinu..
Dziesmu nedrīkst novalkāt - Novalkāt kā svārku, Citādi drīz apnīk tā, Nav vairs mūsu dārgums.
Novalkāt var visas jūtas, Ja nav domu klāt..

2.Valkāt (visu laikposmu) un pabeigt valkāt.

PiemēriNovalkāt mēteli divus gadus.

Avoti: 5. sējums