Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
punains
punains -ais; s. -a, -ā
1.Tāds, kam ir daudz punu (2) – par augiem, to daļām.
PiemēriPunaini zari.
  • Punaini zari.
  • Tāds pavisam parasts bērzs, vienīgi stumbrs mazliet raupjāks un punaināks.
  • Arī purvā aug koki, bet visi sakrupuši, ķēmīgi saliektiem zariem, punaini.
1.1.Tāds, kas ir ar nelieliem izciļņiem (piemēram, par akmeni).
PiemēriPar to, ka esam tuvu krastam, brīdināja punainie akmens milžu pakauši, kas draudīgi slīdēja pretī.
  • Par to, ka esam tuvu krastam, brīdināja punainie akmens milžu pakauši, kas draudīgi slīdēja pretī.
2.reti Tāds, kam ir puns1 vai puni.
Avoti: 6-2. sējums