Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
puncis
puncis -ča, v.; sar.
Vēders (parasti bērnam).
PiemēriMisa ir viņu [bērnu] dzēriens, tādēļ.. viņi tukšo krūzīti pēc krūzītes, kamēr punči vairs neņem pretī.
Avoti: 6-2. sējums