Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
punains
punains -ais; s. -a, -ā
1.Tāds, kam ir daudz punu (2) — par augiem, to daļām.
PiemēriPunaini zari.
1.1.Tāds, kas ir ar nelieliem izciļņiem (piemēram, par akmeni).
PiemēriPar to, ka esam tuvu krastam, brīdināja punainie akmens milžu pakauši, kas draudīgi slīdēja pretī.
2.reti Tāds, kam ir puns1 vai puni.
Avoti: 6-2. sējums