mazs
mazs -ais; s. -a, -ā
1.Tāds, kas nesasniedz pēc izmēriem ko citu līdzīgu (piemēram, par priekšmetiem, dzīvām būtnēm, teritoriju). Pretstats: liels.
PiemēriMazs galds.
- Mazs galds.
- Mazs cilvēks.
- Mazs dzīvnieks.
- Mazas kājas.
- Maza pļava.
- Mazs ciemats.
- Plati un pavisam mazi kārklu krūmi kā nobārstīti pa visu pļavas klaju.
- Ūdens sūcās no apģērba un daudzu mazu, gludu un saltu čūsku veidā lodāja gar ķermeni uz leju.
- Istaba bija maza, tajā stāvēja gulta, galds un plaukts ar grāmatām.
- Gar ceļmalām mazajos tīrumiņos zaļoja zelmenis..
Stabili vārdu savienojumiKlāt kā mazais nazītis. Mazās planētas.
- Klāt kā mazais nazītis sar. — Saka par cilvēku, kas ierodas nekavējoties, pēc pirmā aicinājuma.
- Mazās planētas — Nelieli debess ķermeņi, kas kustas ap Sauli pa eliptiskām orbītām, kuru lielākā daļa atrodas starp Marsa un Jupitera orbītu.
- Meklēt kā mazo nazīti (arī adatiņu) sar. — 1. Ļoti meklēt.2. Meklēt ko grūti atrodamu.
1.1.Tāds, kas nesasniedz parasto attālumu starp sākuma un beigu punktu. Arī īss1.
PiemēriMazs atvēziens.
- Mazs atvēziens.
- Maza amplitūda.
- Mazs palēciens, - un visi astoņpadsmit [karavīri] izlēca no ierakuma.
- ...[pļāvēja] spēcīgās kājas mina soli pie solīša, ne par naga platumu viens nebij lielāks vai mazāks par otru.
1.2.Tāds, kas izpaužas vāji, neintensīvi (par parādībām dabā).
PiemēriMazs vējiņš.
- Mazs vējiņš.
- Maza migla.
- Oskars nejuta ne mazākā vēsuma.
- No rīta mazā gaismiņā apsēžos baraviku vietā pie brūnās priedes un gaidu.
- ..Zārdiņu tēvu daudzināja kā lielāko sēņotāju. Viņš.. ceļoties jau ar mazu gaismiņu..
- Atnāca rīts. Saimnieks mazā tumsiņā piecēlās un, ne vārdiņa nesacījis, izgāja.
Stabili vārdu savienojumiAr mazu gaismiņu (arī gaismu).
- Ar mazu gaismiņu (arī gaismu) — Tad, kad tikko sāk parādīties rīta gaisma.
- Mazā gaismiņā (retāk gaismā) — Ļoti agrā rītā, pirms nav kļuvis pilnīgi gaišs.
- Mazā tumsiņā (arī tumsā) reti — Dziļā agra rīta krēslā.
- No (pašas) mazas gaismiņas — No tā brīža, kad sāk parādīties rīta gaisma.
1.3.Tāds, kas nesasniedz ar savu skaitlisko vērtību kā cita līdzīga skaitlisko vērtību (parasti par fizikāliem lielumiem).
PiemēriMazs ātrums.
- Mazs ātrums.
- Mazs garums.
- Mazs spriegums.
1.4.Īss (par laiku, laikposmu).
PiemēriPēc maza brīža atvērās durvis un.. vīrs ienāca un palika pie durvīm stāvam.
- Pēc maza brīža atvērās durvis un.. vīrs ienāca un palika pie durvīm stāvam.
- «Pasēdiet, lūdzu, mazu brītiņu, es tūlīt nākšu!» vēlīgā mājasmāte ielika Initai rokā albumu un pati aizslīdēja blakustelpā.
- «Bet kādu laiciņu taču var, vai ne? Kādu mazu mirklī iedomāties, ka mēs esam vieni?»
1.5.Kluss, gandrīz nesadzirdams (par skaņu).
PiemēriViss uzreiz apklusa. Pirmā acumirklī nebija dzirdams ne vismazākais troksnītis..
- Viss uzreiz apklusa. Pirmā acumirklī nebija dzirdams ne vismazākais troksnītis..
- «Bet lai no šī brīža tu vairs neizlaistu pat vismazākās skaņas!»
1.6.Tāds, kas nesasniedz vajadzīgo izmēru (piemēram, par apģērbu).
PiemēriCepure par mazu.
- Cepure par mazu.
- «Tev taču spiež lielo pirkstu, un arī pārējiem nav visai ērti. Zābaciņi tev par maziem.»
1.7.ar not. galotni. Tāds, kas nesasniedz parasto, piemēram, savas dzimtas sugu, šķirņu, noteiktas priekšmetu grupas, lielumu.
PiemēriMazais sikspārnis.
- Mazais sikspārnis.
- Mazā sūrene.
- Mazais asinsrites loks.
- Mazais zobrats.
- No stārķveidīgajiem putniem pie ezeriem biežāk sastop lielo un mazo dumpi un zivju gārni.
- Visbiežāk Latvijas PSR ūdeņos sastop mazos ūdensziedus.., kas peld pa ūdens virsu.
- Brigādē plaši izmanto mazo mehanizāciju: palīgierīces grīdu likšanai, naglu iesišanai.. un citas.
Stabili vārdu savienojumiMazais grozītājs.
- Mazais grozītājs anat. — Paugurs augšstilba kakliņa apakšā, kas virzīts uz mugurpusi.
1.8.Samērā īss (par tekstu).
PiemēriMazs dzejolis.
- Mazs dzejolis.
- Garo stāstu dažkārt, īpaši vācu literatūrā, sauc arī par mazo romānu.
2.Tāds, kas sastāv no nedaudziem (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
PiemēriMaza ģimene.
- Maza ģimene.
- Mazs kolektīvs.
- Mazs ganāmpulks.
- ..stipra turas mūsu mazā cilts.
- ..partizāni nolēma sadalīties vēl mazākās grupās, pa 3 vai 4 cilvēki..
2.1.Tāds, kas sastāv no nedaudzām sastāvdaļām, elementiem, vienībām (par kā daudzumu, skaitu).
PiemēriMazs skaits.
- Mazs skaits.
- Viņš dzīvoja muiža, dabūja no barona mazu pabalstu un lasīja vasarā priekš muižas ogas un sēnes.
- Kalpoņu alga kļuvusi smieklīgi maza, bet darbs nav mazinājies.
Stabili vārdu savienojumiMaza nauda.
- Maza nauda sar. — Maza naudas summa.
2.2.Tāds, kas atrodas samērā tuvu skaitļu ass sākuma punktam (par skaitli).
PiemēriMazs skaitlis.
- Mazs skaitlis.
3.Tāds, kas nesasniedz pēc daudzuma, labuma vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
PiemēriMazs piena izslaukums.
- Mazs piena izslaukums.
- Maza barības vērtība.
- ..augsne smilšaina, mazražīga, daudz purvu un mežu... Zeme deva mazas ražas..
- Kad ieradās kuļmašīna,.. talciniekiem bija brīnums, ka Dūmiņos tik mazs graudu birums.
3.1.Tāds, kas ietekmē nedaudz, nav stipri izjūtams (par stāvokli, apstākļiem).
PiemēriMazas nepatikšanas.
- Mazas nepatikšanas.
- «Lai maza, bet laime,» pirtnieks, uz māju iedams, domāja un aptaustīja vērdiņu kulē.
- Viņai [mātei] likās, ka Pēterim draudošās briesmas būs mazākas, ja viņa būs tuvumā..
- «Man gadījās maza liksta, lestigu ar moskviču [automobili] vienā nelādzīgā dūkstī.»
3.2.Niecīgs, arī lēts (parasti par priekšmetiem).
PiemēriSaņemt mazas veltes.
- Saņemt mazas veltes.
- ..atnāca.. Laime, kura noputējušām kājām staigāja gar nabaga ļaužu durvīm, izdalīdama savas mazās dāvaniņas.
4.Tāds, kas nav izvērsts, arī izpaužas vāji, neintensīvi (par darbību, norisi). Tāds, kas neprasa daudz enerģijas, pūļu.
PiemēriMazs pasākums.
- Mazs pasākums.
- Maza pastaiga.
- Mazi svētki.
- Vasaras laikā, plašajā pasaulē, zem zilām debesīm mani bērna nedarbi bij tik mazi, ka tos neviens neievēroja.
- «..tajā [dzīvē] sastopam gan sīkas, gan nopietnas pretrunas, gan mazas, gan lielas cīņas.»
- Nenogrimt mazajos darbos Un ikdienā nezaudēt zvaigznes..
- Līze izrīkoja [mātei] mazas bēres, kurās salūdza vistuvākos radus..
4.1.Saistīts ar šaurām rīcības, izvēles iespējām.
PiemēriMazas priekšrocības.
- Mazas priekšrocības.
- Maza izvēle.
- Viņš soļoja tieši šurp, un man vairs nebija ne mazākās iespējas novākt slepenā darba pēdas.
5.Tāds, kas izpaužas vāji, neintensīvi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
PiemēriMazs nogurums.
- Mazs nogurums.
- Mazas sāpes.
- ..uguns bij ierobežota, sils glābts. Andriksons to domāja, bet viņš nesajuta pie tam ne mazākā prieka.
- Bet par zivīm un to aizsardzību viņam maza bēda.
6.Necils (parasti par cilvēku). Egoistisks, nenovīdīgs, arī gļēvs. Tāds, kam kāda negatīva, retāk pozitīva rakstura, personības īpašība izpaužas nelielā mērā.
PiemēriMazs nekauņa.
- Mazs nekauņa.
- Mazs palaidnis.
- «Alvils - izcili apdāvināts.. Liels zinātnieks. Tikai kā cilvēks diemžēl izrādījies mazs.»
- Potifers: Kas dara netaisnību tev, tas mazs; Kas lieto zemu ieroci, tas zems, Lai reiz bij nezcik cēls un augstiem mērķiem.
- Tais bargajos [kara] gados nebija laika būt maziem.
6.1.Tāds, kam trūkst pašapziņas. Pazemīgs.
Piemēri..no šīs pirmās restorāna -apmeklēšanas manī uz visiem laikiem palika dīvains biklums, bailes un cienība pret sulaiņiem. Jutos maza un niecīga viņu priekšā...
- ..no šīs pirmās restorāna -apmeklēšanas manī uz visiem laikiem palika dīvains biklums, bailes un cienība pret sulaiņiem. Jutos maza un niecīga viņu priekšā...
6.2.Tāds, kam nepieder liels īpašums, liela bagātība. Arī nabadzīgs.
PiemēriMazs muižnieks.
- Mazs muižnieks.
- Mazs namīpašnieks.
7.Tāds, kas nav pieaudzis, arī nav sasniedzis pilngadību.
PiemēriIlzi es jau pazinu kā mazu, mazu meitenīti. Viņa prata pati tikai pabrēkt..
- Ilzi es jau pazinu kā mazu, mazu meitenīti. Viņa prata pati tikai pabrēkt..
- Mazie bērni paši palēcās, plaukstas sizdami un bļaudami..
- Arturs labi atcerējās savu tēvu, kaut arī toreiz bija vēl mazs puišelis.
7.1.lietv. nozīmē: mazais, -ā, v.; mazā, -ās, s. Bērns.
PiemēriMan garām, stumjot sev pa priekšu zilus ratiņus, paiet jauna sieviete.. Mazais ratiņos brēc..
- Man garām, stumjot sev pa priekšu zilus ratiņus, paiet jauna sieviete.. Mazais ratiņos brēc..
- Mazā kaut ko gaida. Bet vecmāmiņa vārgām kustībām kārto segas stūrus un neievēro meiteni.
- Ar lielu izdomu mūsu mazie rotaļās izmanto dažādus kociņus, klucīšus, čiekurus..
8.Tāds, kas nav izcils, sabiedriski, vēsturiski nozīmīgs, arī būtisks.
PiemēriIr atzinumi lieli, mazi, No mazumiņa lielais aug.
- Ir atzinumi lieli, mazi, No mazumiņa lielais aug.
8.1.lietv. nozīmē: mazais, -ā, v.; arī mazs, -a, v. Tas, kas nav izcils, sabiedriski, vēsturiski nozīmīgs, arī būtisks.
PiemēriDzīve bij strauji aizskrējusi tālāk,.. lielais un mazais, apbrīnojamais un nicināmais nostājās jaunā apskatā un samēros.
- Dzīve bij strauji aizskrējusi tālāk,.. lielais un mazais, apbrīnojamais un nicināmais nostājās jaunā apskatā un samēros.
- Laiks aizšalc, aiznesdams izzūdībai visu mazo, niecīgo, nenozīmīgo..
9.pārākajā pakāpē: mazākais, part. nozīmē Vismaz.
Piemēri..ja nu vēl kur linus sēj, tad mazākais tos jel izkaltē un izmaļ piedarbā..
- ..ja nu vēl kur linus sēj, tad mazākais tos jel izkaltē un izmaļ piedarbā..
Stabili vārdu savienojumi(Nav) ne mazākās jausmas. Bezgalīgi mazs lielums. Iet (arī kustas) kā mazā adatiņa (arī kā adata).
- (Nav) ne mazākās jausmas — 1. Saka, ja ko nezina, nenojauš.2. Saka, uzsverot, ka kas nepastāv, nav sastopams.
- Bezgalīgi mazs lielumsmat. — Mainīgais lielums, kura robeža ir nulle.
- Iet (arī kustas) kā mazā adatiņa (arī kā adata) — Saka par kustīgu, darbīgu cilvēku.
- Lielākā vai mazākā mērā — Vairāk vai mazāk.
- Maza kārts — sar. Kārts ar mazu vērtību.
- Maza loma — Loma, kurai ir neliela apjoma teksts.
- Mazais cilvēks idioma — Vienkāršais darba cilvēks (parasti kapitālisma apstākļos).
- Mazā cezūra — literat. Cezūra, kas vārsmā atdala vienu vārdu no otra.
- Mazā ģilde — Amatu (cunfšu) meistaru apvienība (Latvijas pilsētās feodālismā un kapitālismā).
- Mazā kalorija — Siltuma daudzuma mērvienība - siltuma daudzums, kas nepieciešams viena grama ūdens sasildīšanai par vienu grādu.
- Mazā ķirurģija — Nelielas operācijas, kuras var veikt arī ārpus slimnīcas.
- Mazā lāpsta — mil. Neliela lāpsta ar īsu kātu ierakumu rakšanai tiešas (šauteņu, automātu, ložmetēju) apšaudes apstākļos.
- Mazākais kopīgais dalāmais — mat. Mazākais skaitlis, kas dalās ar visiem dotajiem skaitļiem.
- Mazākā mērā — Mazāk.
- Mazākās klases — Jaunākās klases.
- Mazās dienās — Agrā bērnībā.
- Mazie ļaudis idioma — Vienkāršie darba cilvēki (parasti kapitālisma apstākļos).
- Mazs (retāk maziņš) un melnssar. — Niecīgs, bezspēcīgs (attieksmē pret ko).
- Ne mazākā (arī ne mazākajā) mērā — Nemaz, it nemaz.
- No mazām dienām — No agras bērnības.
- Tas ir mazākais! idioma — Saka par ko nenozīmīgu, nebūtisku, mazsvarīgu.
Avoti: 5. sējums