dilt
dilt dilstu, dilsti, dilst, pag. dilu; intrans.
1.parasti 3. pers. Kļūt plānākam, tiekot valkātam (par apģērbu, apaviem).
PiemēriKurpēm visātrāk dilst papēži.
1.1.Kļūt plānākam, arī neasam, tiekot lietotam (piemēram, par darba rīkiem).
PiemēriNazis dilst.
2.parasti 3. pers. Mazināties (apmēros, daudzumā).
PiemēriArī Strautiņš [jaunsaimnieks] par savu mazo bērīti samaksāja pusi ietaupījuma. Zirgs nu bija, bet vēl vajadzēja aizjūgu un ragavas - viss tas jāpērk, un mazais krājums dila ik dienas kā pavasara sniegs siltā saulē.
2.1.Kļūt tādam, kam ir mazāka redzamā daļa (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā).
PiemēriDilstošs Mēness.
2.2.Kļūt īsākam (piemēram, par dienu, nakti).
Piemēri..pienāk tas bridis, kad diena ir visgarākā un nakts visīsākā. Tas ir 22. jūnijs... Un te nu atkal diena sāk pamazām dilt, kamēr nonāk vienādā garumā ar nakti.
2.3.Mazināties (par attālumu līdz vietai, uz kuru virzās).
PiemēriViņš paātrināja soļus. Kilometru pēc kilometra dila atstatums, kas viņu šķīra no mājām.
2.4.Izsīkt, mazināties (piemēram, par spēku).
PiemēriBet laiks iet, un spēki dilst...
3.sar. Kļūt vājam (par cilvēku).
PiemēriSieva dilst un nonīkst acīm redzot. Liepa reizēm slepus pamet skatienu uz to pusi un dzeļošs, žēlums iedur viņam krūtīs.
Avoti: 2. sējums