izstrīdēties
izstrīdēties -strīdos, -strīdies, -strīdas, pag. -strīdējos; refl.
Ilgāku laiku, daudz strīdēties.
PiemēriIzstrīdēties ar draugu.
- Izstrīdēties ar draugu.
- Viņi savā starpā izstrīdas un pēc tam izlīgst.
- Bija lieli strīdi... Nu ļoti labi, strīdos dzimst patiesība. Izstrīdējās, pamēģināja, veicās labi..
- Labi izstrīdējušies, viņi atkal salaba.
Avoti: 3. sējums