izvērpties
izvērpties -vērpjos, -vērpies, -vērpjas, pag. -vērpos; refl.
1.Ilgāku laiku, daudz vērpt.
PiemēriIzvērpties visu dienu.
1.1.trans.
PiemēriIzvērpties linus.
2.parasti 3. pers. Tikt izvērptam (parasti neviļus, negribēti).
PiemēriDzija izvērpusies par smalku.
Avoti: 3. sējums