pūkains
pūkains -ais; s. -a, -ā
pūkaini apst.
1.Tāds, kam ir daudz pūku (1).
PiemēriPūkains lakats.
- Pūkains lakats.
- Pūkains paklājs.
- Aust pūkainu segu.
- Klintai patīk pūkainais vilnas audums, tērpa kuplās krokas.
- Čaukstošā zīdpapīrā bija satīstīta spilgti sarkana, pūkaina importa šalle.
- Citu dziju atrast lūkoju, Dziju baltu, baltu, pūkainu.
- pārn. ..pie debesīm pa tam jau izauguši pūkaini, balti mākoņi..
- pārn. Tik balti pūkains šovakar krīt sniegs..
2.Tāds, kam ir daudz pūku (2).
PiemēriAr.. sējmašīnām labi var izsēt visas gludās zāļu sēklas, bet akotaino un pūkaino zāļu sēklu izsēšana apgrūtināta.
- Ar.. sējmašīnām labi var izsēt visas gludās zāļu sēklas, bet akotaino un pūkaino zāļu sēklu izsēšana apgrūtināta.
2.1.Tāds, kam kādas daļas (piemēram, lapas) klāj mīksti, smalki matiņi.
PiemēriPūkainā kazroze.
- Pūkainā kazroze.
- Vairums mūsu kultūras ābeļu cēlušās no Dienvideiropā augošās zemās ābeles.. ar pūkainām lapām un jauniem dzinumiem.
- Firziķiem izauga sulīgi, pūkaini augļi.
- Pirms desmit gadiem te iestādīja četrgadīgus stādiņus, sīkus, pūkainus un maigi zaļus.
3.Tāds, kam ir pūkmati, dūnas.
PiemēriPūkains kucēns.
- Pūkains kucēns.
- Pūkains cālēns.
- Saudzīgi viņš pacēla sniegiem aplipušo rauša gabalu, tik saudzīgi kā mazu pūkainu zaķēniņu.
- Pret rudeni no sīkajiem, pūkainajiem kamolīšiem izauga prāvi putni..
4.Mīksts, smalks (par apmatojumu, apspalvojumu).
PiemēriVilciņš, mazs apaļš vīrelis, melniem matiem, melnu, pūkainu bārdiņu, brūnām acīm, sēd taisni, nekustēdamies..
- Vilciņš, mazs apaļš vīrelis, melniem matiem, melnu, pūkainu bārdiņu, brūnām acīm, sēd taisni, nekustēdamies..
- Kārļa Sebra Tālivaldim.. bija mīksti, gari un pūkaini mati..
4.1.Tāds, ko klāj mīksts, smalks apmatojums, apspalvojums.
PiemēriPūkains zods.
- Pūkains zods.
Avoti: 6-2. sējums