pulka2
pulka [pul̂ka] nelok.; nenoteiktais skait.; sav.
1.Daudz [1].
Piemēri«Bet, ja Andrām būtu Jēča galva.., tad gan viņš laikam pelnītu pulka naudas?»
- «Bet, ja Andrām būtu Jēča galva.., tad gan viņš laikam pelnītu pulka naudas?»
- ..mājās tētis nāk vēlu. ..Tētim ir pulka draugu.
- Cik daudz pavasaru zina Jancis, Pulka dziesmu izdziedāt prot!
1.1.Liels (priekšmetu, parādību) daudzums, skaits.
PiemēriNav jau tālu līdz mūsu mājām. Bet, kad mēnesi, divi mēneši ir prom, tad sirdij kaut kā pietrūkst. Tad ūdens glāze, kad to ar laipnību pasniedz. ..labs vārds... tas ir pulka, tas ir dikti daudz.
- Nav jau tālu līdz mūsu mājām. Bet, kad mēnesi, divi mēneši ir prom, tad sirdij kaut kā pietrūkst. Tad ūdens glāze, kad to ar laipnību pasniedz. ..labs vārds... tas ir pulka, tas ir dikti daudz.
- Apdāvinātu cilvēku vienmēr ir pulka..
Avoti: 6-2. sējums