Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pulka2
pulka [pul̂ka] nelok.; nenoteiktais skait.; sav.
1.Daudz [1].
Piemēri«Bet, ja Andrām būtu Jēča galva.., tad gan viņš laikam pelnītu pulka naudas?»
1.1.Liels (priekšmetu, parādību) daudzums, skaits.
PiemēriNav jau tālu līdz mūsu mājām. Bet, kad mēnesi, divi mēneši ir prom, tad sirdij kaut kā pietrūkst. Tad ūdens glāze, kad to ar laipnību pasniedz. ..labs vārds... tas ir pulka, tas ir dikti daudz.
Avoti: 6-2. sējums