pulka3
pulka [pul̃ka] apst.; sar.
1.Daudz [2] (1).
PiemēriJānis sēstas pie galda un gaida. Viņam liekas, ka tēvs vēl pulka runās. Bet nerunā.
- Jānis sēstas pie galda un gaida. Viņam liekas, ka tēvs vēl pulka runās. Bet nerunā.
- «Kas nu viņam, dēliņ, dos pulka nopelnīt, labi, ka sev nopelnī maizi un drēbes...»
- Pārāk pulka jau sarunāts..
2.Daudz [2] (2).
PiemēriZebe: Mēs ar tēvu reizē mācībā gājām. Bet Ats jau bija pulka vecāks..
- Zebe: Mēs ar tēvu reizē mācībā gājām. Bet Ats jau bija pulka vecāks..
- «Man jau Zemīšu Līvija patika pulka labāk..»
Avoti: 6-2. sējums