Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
kārpains
kārpains -ais; s. -a, -ā
1.Tāds, uz kura ir daudz kārpu (1). Tāds, kam ir daudz kārpu (1) – par cilvēku.
PiemēriKārpaina āda.
  • Kārpaina āda.
  • Kārpainas rokas.
2.Klāts ar kārpām (3).
PiemēriKārpainais bērzs.
  • Kārpainais bērzs.
  • Kārpainais gurķis.
  • ..kārpainais segliņš.. ir parasti tikai neliels krūms ar apaļiem, melnām kārpiņām apklātiem zariem un melnām sēklām.
  • Āra bērzs aug mežos un tīraudzēs. ..Jaunie zari kaili, bez matiņiem, bet ar kārpainiem dziedzerīšiem.
3.Klāts ar kārpiņām (2).
PiemēriAtšķirībā no vardēm krupjiem āda kārpaina, bagāta dažādiem (arī aizsardzības) dziedzeriem.
  • Atšķirībā no vardēm krupjiem āda kārpaina, bagāta dažādiem (arī aizsardzības) dziedzeriem.
Avoti: 4. sējums