Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
rēķins
rēķins -a, v.
1.Process, arī rezultāts → rēķināt1.
Stabili vārdu savienojumiReizes rēķins.
1.1.Matemātikas uzdevums.
PiemēriDaļu rēķini.
  • Daļu rēķini.
  • Jauni skolotāji ir allaž pārāk grūtu rēķinu uzdevēji skolniekiem.
  • Ar spriedumiem ne viens, ne otrs [brālis] nesteidzas, tikai, kā pūlēdamies atrisināt kādu grūtu rēķinu, sašķieba galvas.
  • Ozoliņš [skolotājs] pie tāfeles skaidro jaunu vekseļu rēķinu. ..augstākās varas paredzējušas šos rēķinus izņemt septītajā klasē - procentu rēķinus, augļus un augļu augļus.
  • ..skolotājs patlaban klasē uzdod galvas rēķinus..
  • Vēl vasarā [M. Kaudzīte] pats bībeles peršas un rēķinu gabalus mācījās draudzes skolā pie Rātmindera tēva, bet tagad skolo citus!
Stabili vārdu savienojumiGalvas rēķini. Rēķinu gabals.
1.2.dsk.; mat. Jēdzieniski noslēgta loģiski matemātiska sistēma.
PiemēriLoģiskie rēķini.
  • Loģiskie rēķini.
  • Variāciju rēķini.
1.3.dsk.; novec. Mācību priekšmets – matemātika.
Piemēri«Matemātikā - ko domājat! - viņa dabūja četrinieku! Mana Irīna un rēķinos četri!...»
  • «Matemātikā - ko domājat! - viņa dabūja četrinieku! Mana Irīna un rēķinos četri!...»
2.Process, arī rezultāts → rēķināt2. Ar kādiem paņēmieniem noteikts (kā) skaits, daudzums.
PiemēriSākumā kapteiņa palīgs bija skaitījis lietainās dienas.., bet tad rēķins sajuka, jo lietum nebija saredzams ne gals, ne mala.
  • Sākumā kapteiņa palīgs bija skaitījis lietainās dienas.., bet tad rēķins sajuka, jo lietum nebija saredzams ne gals, ne mala.
  • Kādi katram tie laika rēķini, Šubergs pasmaidīja. Kas vienam sens, otram tikko lēcies, un saka - laimīgie stundas vispār neskaitot.
  • pārn. Divdesmit četri... Dienai jauns rēķins sākas, Kaut ārā vēl nakts.
3.Dokuments, kurā ir norādīta maksājamā naudas summa. Arī maksājamā naudas summa.
PiemēriElektrības rēķins.
  • Elektrības rēķins.
  • Samaksāt telefona rēķinu.
  • Samaksāt pēc rēķina divus rubļus.
  • Iesniegt rēķinu.
  • Saņemt rēķinu.
  • Oficiante pienesa rēķinu. «Katram pa trijniekam!» Kirils paskatījās lapiņā un tvēra pēc kabatas portfeļa.
  • Attiecībā uz mācību līdzekļiem pagasta vecākais ieteica, lai Ints visnepieciešamākos iegādājot pilsētā pret rēķinu, ko valde pēc tam apmaksāšot.
  • Sestdien krogu vecais rēķins nebija dzēsts, un «Lācis» - kā viņi dēvēja krodzinieku - uz parāda vairāk nedos.
4.Grāmatvedības forma, paņēmienu kopums (piemēram, uzņēmuma, iestādes) finansiālo operāciju sistemātiskai uzskaitei un kontrolei. Konts.
PiemēriPersoniskais rēķins.
  • Personiskais rēķins.
  • Šai krājkasē glabājās viņa ietaupījumi - deviņi simti pieci rubļi. Piecus rubļus viņš atstāja sev, bet deviņus simtus pārskaitīja uz Hertas rēķina.
  • «..es prasīju salīdzināt tekošā rēķina pasakņus ar izrakstītām čeku summām.»
Stabili vārdu savienojumiAtvērt rēķinu. Slēgt rēķinu. Tekošais rēķins.
4.1.lok.: rēķinā, apst. nozīmē; pārn. Paveiktajā, iegūtajā.
PiemēriŠajā mēnesī manā reķinā ir 2 sabojāti ienaidnieka lielgabali, 5 mīnmetēji..
  • Šajā mēnesī manā reķinā ir 2 sabojāti ienaidnieka lielgabali, 5 mīnmetēji..
5.Savstarpēja neapmierinātība, savstarpējas pretenzijas, pārestības.
PiemēriVecos rēķinus vajadzēja vai nu atstāt uz priekšdienām, vai arī aizmirst pavisam.
  • Vecos rēķinus vajadzēja vai nu atstāt uz priekšdienām, vai arī aizmirst pavisam.
  • Par.. audzēkņu savstarpējiem rēķiniem, sakariem, norunām, pārkāpumiem audzinātājam nestāstīs pat ļoti atklāts puisis.
6.pareti Iepriekšējs spriedums, apsvērums, nolūks (par ko).
Piemēri..Rijniekam zirgs kli boja.. Taisni uz to jau viņi rēķināja, un rēķins izrādījās pareizs.
  • ..Rijniekam zirgs kli boja.. Taisni uz to jau viņi rēķināja, un rēķins izrādījās pareizs.
  • ..viņa likās tik noskaitusies un uztraukta, ka meta acis bez kāda rēķina.
Stabili vārdu savienojumiNokārtot (retāk kārtot) rēķinus. Noslēgt (vecus) rēķinus. Noslēgt rēķinus ar dzīvi.
Avoti: 6-2. sējums