rēķināt
rēķināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju
1.intrans. Veikt matemātisku darbību vai matemātiskas darbības.
PiemēriMācīties rēķināt.
Stabili vārdu savienojumiRēķināmā mašīna. Rēķināt galvā.
1.1.trans. Risināt (matemātisku uzdevumu).
PiemēriMēs spēlētu volejbolu, rēķinātu algebras uzdevumus, lauzītu galvu par eksāmeniem..
2.trans. Veicot matemātisku darbību vai matemātiskas darbības, noteikt, atrast, arī skaitīt (kā daudzumu, vērtību).
PiemēriRēķināt izdoto naudu.
2.1.Plānojot, paredzot (ko), censties atrast (tā) skaitlisko vērtību.
PiemēriMāte ar Baumani sāka spriest par dzirnavu istabiņas pār taisīšanu par dzīvojamo istabiņu. Rēķināja, cik tas varētu izmaksāt.
3.trans. Iepriekš spriest, domāt (par ko), apsvērt, arī paredzēt (ko).
Piemēri..Krišjānis Pliekšāns, rosīgs un uzņēmīgs vīrs, visu mūžu gudroja un rēķināja, kā vairāk nopelnīt.
3.1.intrans.
PiemēriBet, ja, auksti rēķinādams, Apskati likteņa mašīnas ratus, Atzīsies tad tu pasmaidīdams, Ka nekur neredz bēdīgus skatus.
Avoti: 6-2. sējums