Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
rekvizīts
rekvizīts -a, v.
rekvizīte -es, dsk. ģen. -šu, s.; retāk
1.Priekšmets, ko izmanto darbības, kā arī vides raksturošanai (skatuves mākslā, kino mākslā u. tml.).
PiemēriButaforijas un rekvizītus gatavojot, ļoti jāraugās, lai tie būtu rūpīgi izstrādāti..
  • Butaforijas un rekvizītus gatavojot, ļoti jāraugās, lai tie būtu rūpīgi izstrādāti..
  • Izrādē svarīgi ir arī rekvizīti - priekšmeti, ko darbības gaitā lieto aktieri.
  • Tikai diapozitīvi skatuves dziļumā, apgaismojums un dažas rekvizītes iezīmē atsevišķo ainu norises vietu.
2.jur. Juridiski nepieciešams (dokumenta, darījuma) elements.
PiemēriDiplomam jāsatur visi rekvizīti, kādiem jābūt uz oficiāla dokumenta (kam izsniegts, par ko, izsniegšanas datums, izsniedzējas organizācijas vai iestādes vadītāja paraksts, zīmogs utt.).
  • Diplomam jāsatur visi rekvizīti, kādiem jābūt uz oficiāla dokumenta (kam izsniegts, par ko, izsniegšanas datums, izsniedzējas organizācijas vai iestādes vadītāja paraksts, zīmogs utt.).
  • Šīs ziņas, kas ir dokumenta nepieciešamas sastāvdaļas, parasti sauc par rekvizītiem.
Avoti: 6-2. sējums