versmains
versmains -ais; s. -a, -ā
versmaini apst.
1.Ļoti karsts. Versmīgs (1).
PiemēriDiena bija īsti versmaina, pats pusdienlaiks, kad arī daba liekas iekritusi īsā snaudā.
1.1.pārn. Ļoti spēcīgs, iedarbīgs (piemēram, par smaržu).
PiemēriLēnos un valganos vējos atviļņo smaragda pļavas Versmainu smaržu.
2.Ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli). Tāds, kurā izpaužas ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis. Versmīgs (2).
PiemēriVersmains naids.
2.1.Ļoti intensīvs, liels (par spēku, enerģiju u. tml.).
Piemēri..zeme un koki plauka ar versmainu spēku, un uzvaroši plūda sveķaini skarbā smarža pār pērno lapu trūdoņu.
2.2.Tāds, kad ir daudz notikumu, spēcīgu pārdzīvojumu (par laikposmu).
PiemēriIzstādē iekļautas grāmatas, no kurām karavīri nav šķīrušies versmainajos kara gados..
Avoti: 8. sējums