dūšīgs
dūšīgs -ais; s. -a, -ā
dūšīgi apst.; sar.
1.Enerģisks, darbīgs, sparīgs, izturīgs, neatlaidīgs.
Piemēri«..Mirdza Ozola!.. Pazīstu, pazīstu, kā tad nepazīstu! Tāda - zilām acīm, gaišiem matiem un dūšīga. Rotu varētu komandēt!»
- «..Mirdza Ozola!.. Pazīstu, pazīstu, kā tad nepazīstu! Tāda - zilām acīm, gaišiem matiem un dūšīga. Rotu varētu komandēt!»
- ..mazā Vija ir sevī stingra, dūšīga meitene, kurai pietiks uzņēmības pārvarēt grūtības ne skolas darbā vien.
- Neraugoties uz saviem sešdesmit diviem gadiem, Kate vēl bija dūšīga sieva - enerģiska un darbīga.
- Jaņuks pašreiz vēl ir brīnum dūšīgs gājējs un pat nedomā sēsties ragaviņās.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriDūšīgi soļot.
- Dūšīgi soļot.
- Dūšīgi mācīties.
- Arī «brigādes» strādāja dūšīgi... nepļauto tīrumu platība saruka neticami ātri.
- Tad viņš [barons] piegriezās strādniekiem, gribēdams tos vēl uz dūšīgāku strādāšanu pamudināt.
- Pēc kādas stundas dūšīgas kāpšanas mēs iznācām uz klintsraga, vēl netālu no aula.
- Saldējuma un limonādes pārdevēji dūšīgi tirgojās.
- Mikiņš katru dienu dūšīgi slidoja.
1.2.Drosmīgs.
PiemēriDūšīgi karot.
- Dūšīgi karot.
- Dzīvojis te Sēlpils novadā viens dūšīgs mednieks un lāču kāvējs..
- «..esi dūšīgs zēns! Ar savu nazi esi trāpījis plēsoņam [vilkam] tieši acī.»
- Viktiņš [zēns] bija visdūšīgākais un mierināja citus [bērnus]..
- «..tad es varu palīdzēt?» Marčs tik dūšīgi iejautājās, it kā viņam šimbrīžam būtu tīrais nieks noķert kaut vai pašu sirdīgāko zostēviņu.
1.3.pārn. Stiprs (parasti par lietu, vēju, salu).
Piemēri..rīta pusē bija dūšīgi lijis, ceļa grants slapja un sablīvēta, un nekādas pēdas tajā neizdevās saskatīt.
- ..rīta pusē bija dūšīgi lijis, ceļa grants slapja un sablīvēta, un nekādas pēdas tajā neizdevās saskatīt.
- ..vējš dūšīgi pūta man tieši krūtīs.
2.Fiziski labi attīstīts, veselīgs, spēcīgs.
PiemēriDūšīgs vīrs.
- Dūšīgs vīrs.
- Dūšīgs zirgs.
- Saimniekoja tagad viņas vedekla - dūšīgs meitietis ar sārtiem vaigiem un tumšām acīm...
- Savrupajai sēdētājai pienākusi klāt liela, dūšīga sieva..
- Nudien - savādi liekas, ka tik daudz pēc izskata dūšīgu cilvēku te [pie ārsta] nīkst un garlaikojas.
2.1.Tāds, kas daudz ēd. Tāds, kas daudz dzer.
PiemēriDūšīgs ēdējs.
- Dūšīgs ēdējs.
2.2.parasti apst. Daudz, pamatīgi (ēst, dzert u. tml.).
PiemēriVīkulis ar savu dēlu sēdēja kā divi stabi, ēda dūšīgi, bet runā nebij iekustināmi..
- Vīkulis ar savu dēlu sēdēja kā divi stabi, ēda dūšīgi, bet runā nebij iekustināmi..
- «Sāc tik ēst! Ieturies labi dūšīgi, ka vari vakaru sagaidīt,» krustmāte skubināja.
- ..viņš dūšīgi iemeta, jo nācās pārāk bieži satikties ar alu un sīvo.
2.3.Paresns, korpulents.
PiemēriViņa [māte] smējās, sacīdama, ka Roberts kolhozā kļūstot no gada gadā dūšīgāks un no viņa izskata vien varot spriest par stāvokli saimniecībā.
- Viņa [māte] smējās, sacīdama, ka Roberts kolhozā kļūstot no gada gadā dūšīgāks un no viņa izskata vien varot spriest par stāvokli saimniecībā.
2.4.Resns, liels, izturīgs (priekšmets).
PiemēriResns, dūšīgs paegļa spieķis bija tam rokā.
- Resns, dūšīgs paegļa spieķis bija tam rokā.
Avoti: 2. sējums