sniegots
sniegots -ais; s. -a, -ā
sniegoti apst.
1.Tāds, kas ir klāts ar sniegu. Tāds, kur ir daudz sniega sniegains1.
PiemēriNo sniegotajām ielejām, lēnām aizsegdama koku siluetus un krūmus, cēlās zilgani pelēka aukstuma migla.
- No sniegotajām ielejām, lēnām aizsegdama koku siluetus un krūmus, cēlās zilgani pelēka aukstuma migla.
- Sniegotais purvs bija vientuļš un skumjš..
- Nāk vilciens sniegotu jumtu, Un aukstuma riteņi kauc..
- pārn. Palicis tikai īstenības kailums, ar sajūtām tverams mirklis. Sirdī iestājies dīvains, sniegots miers.
1.1.Tāds, kad snieg sniegs (par laikposmu, laikapstākļiem). Šāds, kad ir samērā bieza sniega sega.
PiemēriZiemas sniegotajos mēnešos gan lauku apstādījumos, gan dārzos zaķi postoši apgrauž jauno ābeļu stumbru mizu..
- Ziemas sniegotajos mēnešos gan lauku apstādījumos, gan dārzos zaķi postoši apgrauž jauno ābeļu stumbru mizu..
- Ziema šogad bija sniegota kā reti kad.
- Dienas gan jau griezās uz pavasara pusi, laiks vairs netaisījās sniegots un auksts..
Avoti: 7-2. sējums