Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
izmētāties
izmētāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos; refl.
1.Ilgāku laiku, daudz mētāties.
PiemēriStundām ilgi izmētāties ar sniegu.
  • Stundām ilgi izmētāties ar sniegu.
1.1.trans.
PiemēriIzmētāties akmeņus.
  • Izmētāties akmeņus.
2.sar. Izklaiņoties.
PiemēriGalu galā Sīmanis palika būdā. Pa pasauli izmētājies, viens un svešumu apnicis, viņš alka siltuma..
  • Galu galā Sīmanis palika būdā. Pa pasauli izmētājies, viens un svešumu apnicis, viņš alka siltuma..
Avoti: 3. sējums