sulīgs
sulīgs -ais; s. -a, -ā
sulīgi apst.
1.Tāds, kas satur daudz sulas (1) – par augiem, to daļām.
PiemēriSulīgas ogas.
- Sulīgas ogas.
- Sulīgs ābols.
- Sulīgs citrons.
- Zemeņu kopaugļa sulīgo daļu veido koniska ziedgultne, kura pēc noziedēšanas izaug lielāka, kļūst sulīga..
- Mandarīna augļi ir drusku ieplakām un plānā miza viegli nolobāma no sulīgās daļas.
- Zeme un gaiss smaržoja pēc sulīgiem kāļiem, kāpostiem..
- ..zāle kapsētās aug sulīgi bieza..
- pārn. Grābekļa kāts.. viņai ieberzēja resnas, sulīgas tulznas.
Stabili vārdu savienojumiSulīgā lopbarība (arī barība).
- Sulīgā lopbarība (arī barība) — Sakņaugi, skābbarība u.tml.
2.Tāds, kas satur šķidras vielas (parasti par pārtikas produktiem).
PiemēriSulīgs cepetis.
- Sulīgs cepetis.
3.Tāds, kam ir spilgtas iezīmes, arī izteiksmīgs, tēlains (piemēram, par mākslas darbu, izteikumu, arī darbību).
PiemēriFilmā «Mērnieku laiki» tās veidotāji savu šodienīgo pozīciju var izteikt tikai cilvēku tēlos, sulīgajos tautas tipos.
- Filmā «Mērnieku laiki» tās veidotāji savu šodienīgo pozīciju var izteikt tikai cilvēku tēlos, sulīgajos tautas tipos.
- Viņš prata arī jokus, mīlēja sulīgākus zemnieku izteicienus..
- Neviļus pasmaidu, atcerēdamies, cik dzīvi un sulīgi Antons man pirmīt par to stāstīja.
- ..viņš pudeli saskaloja, iedzēra kārtīgu malku un sulīgi nokrekšķinājās.
3.1.Piesātināts (par krāsu).
Piemēri..koki un krūmi tērpušies sulīgā lapu zaļumā..
- ..koki un krūmi tērpušies sulīgā lapu zaļumā..
- ..jūra viz dzeltenzaļos, sulīgi zilos un violetos toņos..
3.2.Samērā zems, tembrāli bagāts (par skaņu).
Piemēri«Lūdzu, minerālūdeni,» viņš sacīja pazemā, sulīgā balsī..
- «Lūdzu, minerālūdeni,» viņš sacīja pazemā, sulīgā balsī..
- Lai raksturotu savu personāžu, viņš [aktieris] centās runāt sulīgā basā.
Avoti: 7-2. sējums