grozs
grozs -a, v.
1.Traukam vai kastei līdzīgs pinums no klūgām, skaliem u. tml. (kā) uzglabāšanai, pārnešanai.
PiemēriSkalu grozs.
- Skalu grozs.
- Kartupeļu grozs.
- Caurs grozs.
- Grozu pinējs.
- No dažiem ratiem puiši ceļ laukā lielus, osainus grozus.
- Dārtīte bij kurvi pametusi arumos. Tikai pie staļļa gala tikusi, viņa iedrošinājās atskatīties. Tur gulēja lielais grozs, kā kritis, ar visu skaisto gaļu.
- Ēzelim mugurā bija nostiprināti koka segli ar lieliem pītiem groziem katrā pusē piena kannu novietošanai.
- Šo vēstuli es saplēsu un iemetu papīru grozā.
1.1.Priekšmetu daudzums, kas ietilpst šādā pinumā.
PiemēriGrozs ābolu.
- Grozs ābolu.
- Vesels grozs sēņu.
- Salasīt vienu grozu ogu.
2.fizk. Basketbolā – balsta vairogam piestiprināta stīpa ar tīklu, kurā jāiemet bumba.
PiemēriAizsargāt grozu.
- Aizsargāt grozu.
- Metiens grozā.
- Bumba iekrīt grozā.
- Mūsu republiku dēvē par basketbola republiku, bumbu precīzi mest grozā mācās visās skolās.
- ..[basketbolistēm] nav jābaidās mest uz grozu, ja zem tā ir Skaidrīte... nesekmīga metiena gadījumā Skaidrītei lēcienā.. izdosies pārņemt bumbu savā ziņā.
- Basketbols.. radījis lepnumu par groza bumbas meistaru māku.
Stabili vārdu savienojumiGūt grozu.
- Gūt grozu — Iemetot bumbu grozā, iegūt punktu(s) basketbola spēlē.
Avoti: 3. sējums