noplītēties
noplītēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; refl.; sar.
Ilgāku laiku, daudz plītējot (parasti dzerot), degradēties, arī nonākt nabadzībā. Nodzerties (2).
PiemēriViņa noplītējoties un skraidot ar studentiem.
- Viņa noplītējoties un skraidot ar studentiem.
- Amatnieki izvirst, noplītējas, klīst apkārt kā putnu biedēkļi.
Avoti: 5. sējums