trūcība
trūcība -as, s.; parasti vsk.
1.Stāvoklis, kad nepieciešamās materiālās vērtības, eksistences līdzekli ir niecīgā, nepietiekamā daudzumā. Arī nabadzība1.
PiemēriDzīvot lielā trūcībā.
- Dzīvot lielā trūcībā.
- Nonākt trūcībā.
- Tiem līdumniekiem nebija ne arklu, nedz traktoru. Vienīgi pārliecība un mērķis - trūcības un ikdienišķas iztikšanas vietā radīt bagātu, pārtikušu dzīvi.
- ..nācās sastapties ja arī ne ar kailu nabadzību, tad ar mazrocību un trūcību gan.
- ..viņš [Krišjānis Barons] ar apbrīnojamu neatlaidību, nepārtraukti ar trūcību kaudamies, tiecas pēc izglītības..
2.Niecīgas materiālas vērtības (kāda īpašumā). Niecīgs īpašums (parasti priekšmeti, nauda). Arī nabadzība2.
Piemēri..taku iestaigājuši lietuviešu zemnieki, ejot uz pilsētiņu iepirkties vai arī nesot kādu nieku uz tirgu, ko pārdot no savas trūcības.
- ..taku iestaigājuši lietuviešu zemnieki, ejot uz pilsētiņu iepirkties vai arī nesot kādu nieku uz tirgu, ko pārdot no savas trūcības.
3.Vispārināta īpašība → trūcīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme. Trūcīgums (2). Arī nabadzība3.
PiemēriJansons nekautrēdamies aplūkoja manu mājokli, kas savā trūcībā tagad atgādināja paplukušu kopmītnes istabu..
- Jansons nekautrēdamies aplūkoja manu mājokli, kas savā trūcībā tagad atgādināja paplukušu kopmītnes istabu..
- Medaļu [izstādē] šoreiz tik maz, ka neviļus rodas doma - varbūt nemaz nav obligāti tās rādīt ikvienā ekspozīcijā? Šī trūcība taču neko nepasaka nedz par katru atsevišķu autoru, nedz mūsu medaļu mākslu kopumā.
- ..pirmo reizi, izbraucis cauri kādai pilsētai, cilvēks var sacīt, ka zina to.. Otrajā reizē šīs zināšanas jau parāda savu trūcību..
Avoti: 7-2. sējums