nabadzība
nabadzība -as, s.; parasti vsk.
1.Nepieciešamo materiālo vērtību trūkums, nepietiekamība.
PiemēriNomācoša nabadzība.
Stabili vārdu savienojumiIzrakstīt (sev) nabadzības apliecību.
2.Niecīgas materiālas vērtības (kāda īpašumā). Niecīgs īpašums (parasti priekšmeti, nauda).
PiemēriPapriekš daži pulciņi atsevišķās grupās, nesdami sev līdzi visu savu bagātību un nabadzību. Tad dzīvā straume sāka plūst bez pārtraukuma.
Avoti: 5. sējums