Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nabadzība
nabadzība -as, s.; parasti vsk.
1.Nepieciešamo materiālo vērtību trūkums, nepietiekamība.
PiemēriNomācoša nabadzība.
Stabili vārdu savienojumiIzrakstīt (sev) nabadzības apliecību.
2.Niecīgas materiālas vērtības (kāda īpašumā). Niecīgs īpašums (parasti priekšmeti, nauda).
PiemēriPapriekš daži pulciņi atsevišķās grupās, nesdami sev līdzi visu savu bagātību un nabadzību. Tad dzīvā straume sāka plūst bez pārtraukuma.
3.Vispārināta īpašība → nabadzīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriZivju nabadzība upēs.
Avoti: 5. sējums