trūcīgums
trūcīgums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → trūcīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriPārtikas trūcīgums.
- Pārtikas trūcīgums.
- Dzīvokļa iekārtas trūcīgums.
2.Vispārināta īpašība → trūcīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme. Trūcība (3).
PiemēriInformācijas trūcīgums.
- Informācijas trūcīgums.
- ..kas attiecas uz ļaudīm, kuru leksika ir noplicināta (labi, ja tikai līdz trūcīgumam), kuri šo savu apcirpto sazināšanās līdzekli uzskata par vienīgo iespējamo, tad mēs [rakstnieki] nu nepavisam netaisāmies šādus viņu uzskatus kanonizēt.
Avoti: 7-2. sējums