Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
truba
truba -as, s.; sar.
1.Caurule.
PiemēriTrubā grabināja no jumta krītošais ūdens.
2.Klausule1.
PiemēriViņi labprāt nekad nesazvanījās, jo telefonā parasti kaut kas rūca, sprakšķēja, viņš ar šo nelabo trubu pie auss kļuva nervozs, neiecietīgs..
Avoti: 7-2. sējums