trūcīgs
trūcīgs -ais; s. -a, -ā
trūcīgi apst.
1.Tāds, kam nepieciešamās materiālās vērtības, eksistences līdzekļi ir niecīgā, nepietiekamā daudzumā. Arī nemantīgs, nabadzīgs1.
PiemēriTrūcīga ģimene.
1.1.Tāds, kura iedzīvotājiem nepieciešamās materiālās vērtības, eksistences līdzekļi ir niecīgā, nepietiekamā daudzumā (par teritoriju).
PiemēriTrūcīgs ciemats.
1.2.Tāds, kura veidošanai, sagatavošanai ir izlietots nepietiekamā daudzumā, apjomā kas vērtīgs, nepieciešams.
PiemēriTrūcīga barība.
1.3.Tāds, kurā nepieciešamo materiālo vērtību ir par maz (piemēram, par kā krājumu, kopumu). Tāds, kam ir raksturīgs pārāk mazs nepieciešamo materiālo vērtību daudzums (par situāciju, apstākļiem u. tml.).
PiemēriTrūcīgi resursi.
1.4.Tāds, kad nepieciešamās materiālās vērtības, eksistences līdzekļi ir niecīgā, nepietiekamā daudzumā (par laikposmu).
PiemēriTrūcīga bērnība.
1.5.pārn. Tāds, kas ir darināts, izvēlēts tā, lai samērā liela ķermeņa daļa nebūtu segta (par apģērbu).
Piemēri..pāri [avīzes] puslapai - smaidošās Mišelas attēls visā augumā un visai trūcīgā apģērbā.
2.Tāds, kam kas vērtīgs, vajadzīgs, derīgs piemīt niecīgā daudzumā. Tāds, kurā ir par maz vērtīgu, vajadzīgu, derīgu sastāvdaļu. Nepietiekami daudzveidīgs (pēc formām, niansēm, elementiem). Arī nabadzīgs2.
PiemēriTrūcīga augu valsts.
2.1.Vienpusīgs, aprobežots (piemēram, par cilvēka radošo darbību, mākslas darbu).
PiemēriTrūcīga fantāzija.
Avoti: 7-2. sējums