sasolīt
sasolīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Apsolīt (parasti daudz).
Piemēri..braucis viens kungs ar baltu zirgu - tas sasolījis par dārzu daudz naudas..
- ..braucis viens kungs ar baltu zirgu - tas sasolījis par dārzu daudz naudas..
- ..vēlāk man sametās kauns, ka publiski biju tā izlielījusies un sasolījusi zilus brīnumus..
2.Solot izsolē, vairāksolīšanā u. tml., nosaukt augstāko (kā) maksu.
PiemēriUz ķeblīša pakāpies, Straujups tur ūtrupi... Skaisto maku vīratēvam nesen kā dāvinājusi vedekla. Par to sasola piecpadsmit santīmu.
- Uz ķeblīša pakāpies, Straujups tur ūtrupi... Skaisto maku vīratēvam nesen kā dāvinājusi vedekla. Par to sasola piecpadsmit santīmu.
Avoti: 7-1. sējums