uzvija
uzvija -as, s.
1.Tas, kas pārsniedz paredzēto, nepieciešamo (kā) daudzumu, apjomu, pakāpi u. tml.
PiemēriSamaksāt ar uzviju.
- Samaksāt ar uzviju.
- Vispār, ja šis puisis kaut ko lietoja, tad izšķērdīgi, ar uzviju. Ja viņš spodrināja apavus, tad.. melnā apavu krēma kārbiņa tika vienā reizē izsmērēta..
- Zinu, ka viņa [aizvainojumu] neaizmirsīs un jau rītdien atmaksās man ar uzvijām..
2.novec. Tas, ko vij (kam) virsū vai klāt.
PiemēriUzvīt auklai uzviju.
- Uzvīt auklai uzviju.
- ..Ar uzviju tēvs, māmiņa Šūpļa virves vīdināja [vija].
- Pēdējai žoga pinamai kārtai uzliek lokanu žagaru uzviju.
Avoti: 8. sējums