poliglotisks
poliglotisks -ais; s. -a, -ā
poliglotiski apst.
1.Tāds, ko veido cilvēki, kas prot daudzas valodas. Daudzvalodu (1).
Piemēri..tur [mājās] palaikam runā kādās astoņās valodās un izloksnēs. Taču latviešu tautas dziesmas Raiņa māte mīl, tās.. ierosa viņa nacionālo mākslas izjūtu un neļauj tai noslīkt šajā poliglotiskās apkārtnes jūklī, kur viņš klausās latgaliešu, lietuviešu, baltkrievu, krievu, poļu un ebreju žargona sarunas un dziesmas.
2.Tāds, kas sastādīts daudzās valodās. Daudzvalodu (2).
PiemēriPoliglotiska vārdnīca.
Avoti: 6-2. sējums