izrakstīties
izrakstīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Ilgāku laiku, daudz rakstīt.
PiemēriTās [redakcijas] jau bija izrakstījušās gan par koru dibināšanās pirmo vilni sešdesmitajos gados, gan par lieliem un maziem novadu dziesmu svētkiem.
1.1.trans.
PiemēriIzrakstīties vēstules.
1.2.sar. Rakstīt, parasti daudz, līdz zūd jaunrades spējas.
PiemēriJau rakstnieki izrakstās.
2.Likumā noteiktā veidā nokārtot savu aiziešanu (no dzīvesvietas, ārstniecības iestādes).
PiemēriVienīgi [vīrietis] ir te pierakstījies, bet izrakstīties nevēlas. Arī namu pārvalde atsakās izrakstīt.
Avoti: 3. sējums