noravēties
noravēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; refl.
1.Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ravēt (parasti līdz nogurumam).
PiemēriMārtiņš, līdz pusdienai noravējies,.. taisās gulēt.
1.1.trans.
PiemēriAr visu to [solu] nešanu un likšanu viņš ir kā sadauzīts, kā dobju dobes noravējies.
Avoti: 5. sējums