apmīņāt
apmīņāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Mīņājot, arī mīņājoties noblīvēt (visu, visapkārt).
PiemēriApmīņāt zemi ap ierakto stabu.
- Apmīņāt zemi ap ierakto stabu.
2.Sabradāt (parasti augus lielākā daudzumā).
PiemēriApmīņāt puķes celiņa malā.
- Apmīņāt puķes celiņa malā.
- Apmīņāta zāle.
Avoti: 1. sējums