izjoņot
izjoņot -oju, -o, -o, pag. -oju
1.intrans. Joņojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)- par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
PiemēriZirgi izjoņo no aploka.
1.1.Par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos.
PiemēriMotocikls izjoņo no ceļa līkuma.
1.2.Joņojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko) — par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
PiemēriZēni izjoņo cauri pagalmam.
Stabili vārdu savienojumiIzjoņot caur smadzenēm.
1.3.Par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos.
PiemēriVilciens izjoņo cauri mežam.
2.trans. Ļoti ātri pārvietojoties (parasti braucot, jājot), pabūt (daudzās vai visās vietās). Ļoti ātri pārvietojoties (parasti braucot, jājot), pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
PiemēriJātnieks izjoņoja visas ciema mājas.
2.1.pareti Ļoti ātri izskriet (daudzas vai visas vietas). Ļoti ātri izskriet daudzas vai visas vietas (kādā teritorijā).
PiemēriIzjoņot daudzus veikalus.
Avoti: 3. sējums