sadrūzmēt
sadrūzmēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi) savirzās (drūzmā, burzmā u. tml.).
PiemēriPavasaris bija sadrūzmējis stacijā ļoti daudz ļaužu.
- Pavasaris bija sadrūzmējis stacijā ļoti daudz ļaužu.
- pārn. Saule kāpa no sadrūzmētiem mākoņiem..
- pārn. Pāri šaurajiem ielu labirintiem un piekalnē sadrūzmētajām mājām senatnīga un drūma paceļas.. pils.
Avoti: 7-1. sējums