Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
saplūkt
saplūkt -plūcu, -plūc, -plūc, pag. -plūcu; trans.
1.Plūcot iegūt (ko) lielākā daudzuma. Plūcot iegūt (kā lielāku daudzumu).
Piemēri«Saplūksim daudz, daudz puķu,» viņa saka, «es aiznesīšu mātei.»
  • «Saplūksim daudz, daudz puķu,» viņa saka, «es aiznesīšu mātei.»
  • Māte jau agrāk bija aizgājusi saplūkt aitai un jēriem pureņus [purenes] Varžupītes līcī.
  • ..Māra.. saplūca divus pušķus mazo, zilo puķīšu.
2.Saplūkāt3.
Piemēri(Viņa Miglu) saplūca pie bizēm.
  • (Viņa Miglu) saplūca pie bizēm.
Avoti: 7-1. sējums