Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
saplūkt
saplūkt -plūcu, -plūc, -plūc, pag. -plūcu; trans.
1.Plūcot iegūt (ko) lielākā daudzuma. Plūcot iegūt (kā lielāku daudzumu).
Piemēri«Saplūksim daudz, daudz puķu,» viņa saka, «es aiznesīšu mātei.»
2.Saplūkāt3.
Piemēri(Viņa Miglu) saplūca pie bizēm.
Avoti: 7-1. sējums