novārtīties
novārtīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Refl. → novārtīt1. Tikt novārtītam.
Piemēri..viņam kāja aizmetās aiz saglumējušas siekstas, un viņš visā augumā nostiepās dubļos. Novārtījies izkūlās malā..
2.Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vārtīties (parasti guļasvietā). Novalstīties (1).
PiemēriVisu nakti viņš novārtījās bez miega un domāja, domāja.
Avoti: 5. sējums