izkāpelēt
izkāpelēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju
1.trans. Kāpelējot pabūt (daudzās vai visās vietās). Kāpelējot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
PiemēriIzkāpelēt istabas augšu.
1.1.intrans.
PiemēriEgle atcerējās, ka pagājušajā gadā Siguldā nopirka spieķi, lai būtu vieglāk izkāpelēt pa Gaujas stāvajiem krastiem, pa šaurajām takām, no saknes uz sakni.
1.2.Kāpelējot veikt (piemēram, ceļu).
PiemēriIzkāpelēt kalnu taku.
2.intrans. Paveikt vairākus kāpienus.
PiemēriGrūti izkāpelēt jauniešiem līdzi kalnos.
Avoti: 3. sējums